Sakaru evolūcija

Tagad tam ir grūti noticēt, taču tikai mazliet vairāk kā pirms 100 gadiem bez jaunkundzes-telefonistes starpniecības un palīdzības sazināties ar vajadzīgo abonentu bija neiespējami. Tieši šīs telefona fejas nodrošināja sakarus. Viņu darbs bija šāds: pieņemt izsaukumu, noteikt, tieši kurā no pieejamajām abonentu kontaktligzdām iespraust savienojuma kontaktdakšu un veikt savienojumu. Neraugoties uz šī darba augsto prestižu un šķietamo vienkāršību, pats šis darbs bija sarežģīts: lielas slodzes, nakts maiņas, intensīvs darba ritms, nepieciešamība pastāvīgi koncentrēties. Kā liecina vēsturnieki, jau XX gadsimta pirmajos gados vienai telefonistei vidēji vienā stundā nācās veikt 160-170 savienojumus. Taču paraudzīsimies vēl tālāk atpakaļ.

Sāksim ritināt atmiņu pavedienu no senatnes...

Galvenā ideja ir atcerēties visu, kas šā vai tā ir saistīts ar informācijas ziņojumu nodošanu cilvēku starpā. Pirmais, ko visi atcerējās, ir ziņnesis vai vēstnesis. Informācijas ziņojumu apmaiņas vēsture sākās jau akmens laikmetā. Tad informācija tika nodota ar ugunskura dūmiem,  sitieniem pa signālbungām, ar tauru skaņu caur attīstītu signāltorņu tīklu. Vēlāk jau tika sūtīti ziņneši ar mutiskiem ziņojumiem. Iespējams, tas ir pats pirmais un efektīgākais veids, kā nodot steidzamus ziņojumus starp cilvēkiem. Tāds ziņnesis iemācījās „vēstuli” no galvas, klausoties sūtītāja teiktajā, un pēc tam pārstāstīja to adresātam.

Ēģiptē, Persijā, Romā, inku valstī bija attīstīta, labi organizēta pasta sistēma. Dienu un nakti pa putekļainiem ceļiem kursēja ziņneši. Viņi mainījās vai arī mainīja zirgus speciāli uzbūvētās stacijās. Un tieši no latīņu teiciena «mansio pozita...» — «stacija punktā...» arī radās vārds «pasts». 2500 gadus atpakaļ jau tika piemērots stafetes princips ziņu nodošana no vēstneša vēstnesim. IX gadsimta pēdējā ceturksnī, gandrīz pašā Kijevas Krievzemes sākumposmā, tika likti pamati krievu pastam, kas ir viens no vecākajiem Eiropā.

Pēc rašanās laika ar to var salīdzināt tikai Lielbritānijas un Spānijas sakaru dienestus. Atsevišķi ir jāizceļ feldjēgeru dienests (kurjerdienests), kura vēsture Krievijā ilgst vairāk kā divus gadsimtus. Tomēr tas ir īpašs sakaru veids, kurš apkalpoja tikai valsts amatpersonas vai militāristus.

Senas vēstules ir atzīts cilvēku saziņas kultūras paraugs. Tika ražots īpašs papīrs, smaržas aplokšņu iesmaržošanai, klišejas, zīmoglakas un zīmogi - viss tas ietilpa lietu kārtībā, un uzrakstīt vēstuli citam cilvēkam bija vesels rituāls.

Baložu pasts

Lai cik ātrs būtu vēstnesis, viņš nespēj tikt līdzi putnam. Lielu devumu cilvēku saziņā ienesa pasta baloži. Tas bija savdabīgs īsu ziņojumu serviss, jo balodis taču varēja nest tikai nelielu  nastu, īsu vēstuli vai tikai zīmīti. Tomēr baložu pasts bija ļoti efektīvs informācijas kanāls, kuru izmantoja politiķi, brokeri, militāristi, un arī vienkāršā tauta.

Ierīces parametri

• Lidojuma attālums — līdz 1500 km. (sacensībās maksimālā distance ir  800 km.)
• Ātrums — līdz 100 km/st
• Laikapstākļi lidojumam — jebkuri (lietus, sniegs netraucē)
• Kalpošanas laiks — līdz 10-15 gadiem (labā aprūpē)
• Cena — no 100$ (pats dārgākais balodis -  kāds holandiešu dekoratīvais «Dolce Vita (Special Blue» šķirnes balodis nesen tika pārdots par 329 tūkstošiem dolāru)

Paša dārgākā baloža pase (identifikācija notiek pēc putna acu zīlītes)

Praktiski jebkurš balodis var kļūt par pasta balodi. Šiem putniem piemīt neparasta īpašība atrast ceļu uz ligzdu, taču ar nosacījumu, ka balodis tajā ir dzimis, tur iemācījies lidot un nodzīvojis apmēram gadu. Pēc tam balodis var atrast ceļu uz mājām no jebkura punkta, taču maksimālais attālums nedrīkst pārsniegt 1500 km. Līdz šim nav skaidrs, kā baloži orientējas telpā.

Pastāv uzskats, ka tie sajūt Zemes magnētisko lauku un infraskaņu. Tāpat tiem palīdz saule un zvaigznes. Taču ir arī nepilnības. Baložu pasts ir simpleksi sakari. Baloži nevar lidot turp un atpakaļ. Tie spēj atgriezties tikai vecāku ligzdā. Tādēļ baložus informācijas nodošanas nolūkos veda speciālos būros vai mašīnās uz citu vietu, uz turieni, no kurienes vajadzēja nodrošināt „informācijas kanālu”.

Eksistē, droši vien, vairāki tūkstoši stāstu un leģendu par to, kādu lomu cilvēku dzīvē ir spēlējis baložu pasts. Viens no šādiem stāstiem ir par Rotšildu ģimeni. Ziņu par Napoleona sakāvi pie Vaterlo 1815.gadā Natans Rotšilds saņēma ar pasta balodi divas dienas ātrāk par oficiālo paziņojumu, un tas ļāva viņam veiksmīgi īstenot biržā kampaņu ar franču vērtspapīriem un saņemt 40 miljonu dolāru peļņu no šī darījuma, rēķinot 1815. gada cenās! Pat no mūsdienu viedokļa tas nav slikti. Tas ir tipisks piemērs par informācijas nepieciešamību, jo īpaši finanšu jomā.

Jūras un kara sakari

Vissvarīgākā vieta, kur bija nepieciešams nodrošināt sakarus, bija karadarbības teātris. Pirms tika izgudrots telegrāfs un vadu telefonstacijas, aktīvi (lai cik tas nebūtu pārsteidzoši, līdz pat šim brīdim) tika izmantotas semaforu sistēmas. Kā zīmju, tā arī gaismas. Semafora ābece (signalizācija ar karogiemu) tiek izmantota Jūras kara flotē jau no 1895. gada. To izgudroja viceadmirālis Stepans Makarovs. Krievu semafora ābecē ir 29 burti un 3 īpašas zīmes, un tas neietver nedz ciparus, nedz pieturzīmes.

Informācijas pārraide šajā sakaru veidā notiek vārdos pa burtiem, bet pārraides ātrums var sasniegt 60-80 zīmes minūtē. Dīvaini, taču Krievijas Jūras kara flotē no 2011. gada ir atcelta  matrožu apmācība semafora ābecei, kaut gan lielākajā daļā jūras lielvalstu tā ir obligāta disciplīna.

Interesanta ir arī signalizācijas sistēma ar  īpašu karodziņu  palīdzību.  To izmanto jūras kuģi. Pavisam 29 pēc skaita, un, cik es saprotu, tos jāzina visiem, kuri iet jūrā. Lūk, piemēram, 6 pirmie karodziņi. Daži ir diezgan savdabīgi.

Saziņa caur vadiem. Telegrāfs, telefons, teletaips...

Un tagad parunāsim par elektriskajām sistēmām, Protams, sāksim ar telegrāfu. Viens no pirmajiem mēģinājumiem izveidot sakaru līdzekli ar elektrības palīdzību tika veikts XVIII gadsimta otrajā pusē, kad  1774.gadā Lesāžs Ženēvā izgatavoja elektrostatisko telegrāfu.  1798. gadā spāņu izgudrotājs Francisko de Salva izstrādāja savu elektrostatiskā telegrāfa konstrukciju. Vēlāk, 1809. gadā zinātnieks Samuils Tomass Zemmerings izgatavoja un izmēģināja elektroķīmisko telegrāfu. Pirmo elektromagnētisko telegrāfu izstrādāja krievu zinātnieks Pāvels Šillings 1832. gadā. 

Protams, tajā laikā vētraini sāka attīstīties vadu sakaru līdzekļu infrastruktūra. Morzes aparāta parādīšanās un Bella veikli patentētais telefons (strīdi par to, kurš izgudroja pašu tālruņa principu, vēl nav beigušies), noveda pie pirmā planētas informatizācijas viļņa. Tas bija brīnumains laiks, kad attīstījās jaunas tehnoloģijas, kuras radīja desmitiem tūkstošu jaunu darba vietu. Telefonistes, tehniķi, inženieri, telefona un telegrāfa kompānijas.

Jā, starp citu par telefonistēm. Prasības pretendentēm bija augstas. Meitenei vajadzēja būt gudrai, ar labu atmiņu un pievilcīgai. Tādas prasības droši vien, bija tādēļ, ka telefonu staciju priekšnieki tajos laikos bija tikai vīrieši. Protams, strauji sāka attīstīties dažādu telegrāfu aparātu ražošanas kompānijas. Savdabīgi tehnoloģiskie 19. gadsimta biznesa jaunizveidojumi.

Neapšaubāmi sakaru attīstībai svarīgi bija ar tiem iepazīstināt vienkāršos ļaudis. Nereti pilsētu ielās varēja redzēt tādas reklāmakcijas, kā, piemēram, telefonbūdiņa uz riteņiem. Nu gluži kā šobrīd.

Nu, un, protams, ļaudis interesēja grafiskās informācijas pārraidīšanas jautājums. Jau kopš telegrāfa  izgudrošanas sākās darbi pie attēlu, galvenokārt jau fotogrāfiju, pārraidīšanas. Tika izgudroti pirmie faksa aparāta prototipi. Tomēr pieņemamu fototelegrāfu izdevās izstrādāt tikai pēc Otrā pasaules kara. Bet pārraidīt attēlu pa telefonu tikai 60. gados. Šā kā tā, šīs tehnoloģijas parādījās, un mūs ar tām vairs neizbrīnīt.

Radio izgudrošana

Īsts apvērsums tehnoloģiju jomā sākās pēc radio izgudrošanas. Pateicoties tam, izdevās atbrīvoties  no vadiem un nodrošināt sakarus praktiski pa visu planētu. Protams, vispirms šīs tehnoloģijas nonāca militāristu rokās. Praktiski uzreiz radio sāka izstumt vadu telegrāfu. Taču, protams, ne uzreiz. Pirmās radioiekārtas nebija īpaši drošas un bija diezgan dārgas.

Balss informācijas pārraidīšana bija neiespējama. Tika izmantots tikai Morzes telegrāfa kods, bet arī tas bija īsts brīnums. Protams, pateicoties radio izgudrošanai, parādījās balss radiostacijas un radiotelefoni, pēc tam peidžeru un mobilie sakari. 

Atsevišķi ir jāpiemin televīzijas izgudrošana un informācijas tīklu parādīšanās, kas ir sakaru tehnoloģijas augstākie sasniegumi mūsu šīsdienas skatījumā.

Un nobeigumā...

Aizvien populārāki pašlaik kļūst tādi produkti un risinājumi, kuri nodrošina patiesu komunikāciju apvienošanos. Tie ir risinājumi, kuri apvieno visu sakaru veidu priekšrocības visā pasaulē! XOtel droši paplašina savus horizontus, APVIENOJOT KONTINENTUS.

Pasaulē pirmais Mobilais telefons (1922)